Uz mūžu un ilgtermiņā notiesātajiem jauna resocializācijas programma

Kopš 1996.gada 24.septembra, kad valstī stājās spēkā Valsts prezidenta izsludinātais nāvessoda moratorijs, Latvijā visbargākais sods ir mūža ieslodzījums. Šobrīd Latvijā ir 46 personas (vīrieši), kurām piespriests mūža ieslodzījums, un tās izvietotas Jelgavas un Daugavgrīvas cietumā atseviškos korpusos ar pastiprinātu apsardzi un uzraudzību. Notiesātie, kuriem piespriest mūža ieslodzījums, praktiski netiek iesaistīti resocializācijas pasākumos, tādēļ daudzi no viņiem fiziski, intelektuāli un emocionāli regresē. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas Republikas Krimināllikums paredz iespēju šiem cilvēkiem atgriezties sabiedrībā pēc tam, kad ieslodzījumā būs pavadīti divdesmit pieci gadi no piespriestā mūža ieslodzījuma.

Daudzi ilgtermiņā notiesātie (notiesātie, kuriem piespriests 10 un vairāk gadu ilgs brīvības atņemšanas sods) izjūt līdzīga rakstura problēmas, kā uz mūžu notiesātie, jo ieslodzījumā tie sastopas ar ļoti līdzīgiem ierobežojumiem. Arī šiem notiesātajiem Latvijas Republikas Krimināllikums paredz iespēju tikt atbrīvotiem pirms termiņa.

Šo kategoriju ieslodzīto resocializācijas jautājuma risināšanai Ieslodzījuma vietu pārvalde laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 28.februārim īstenoja Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds” apakšprojektu „Resocializācijas programma ilgtermiņā un uz mūžu notiesātajiem”, kura mērkis bija izstrādāt resocializācijas programmu minētājām notiesāto kategorijām.

Lai sasniegtu apakšprojektā izvirzīto mērki, sākotnēji bija svarīgi noskaidrot, kādi tad ir uz mūžu notiesātie ieslodzītie, kādas ir viņu reālās vajadzības un vēlmes? Tādēļ Jelgavas un Daugavgrīvas cietumā tika intervētas visas 46 (100 %) uz mūžu notiesātās personas (01.09.2009. dati) un 40 notiesātās personas, kurām piespriests 10 un vairāk gadu ilgs brīvības atņemšanas sods.

Apkopojot pētījumā iegūtos datus, tika secināts, ka Latvijas uz mūžu notiesāto personu var raksturot šādi. Tā ir persona:

–         kuras vidējais vecums ir 38,43 gadi (vecuma amplitūda no 27 līdz 63 gadiem);

–         kuras tautība pārsvarā ir latvietis vai krievs;

–         kas pārsvarā prot vai neprot latviešu valodu;

–         kurai pārsvarā ir pamatizglītība vai vidējā izglītība;

–         kura pārsvarā prot lasīt, rakstīt un veikt skaitliskus aprēkinus ikdieniškām vajadzībām;

–         kura vairumā gadījumu jau iepriekš ir saukta pie kriminālatbildības;

–         kuru radi un draugi apmeklē diezgan reti vai neapmeklē vispār, bet tas viņu neuztrauc (kas iespējams ir skaidrojama kā aizsargreakcija);

–         kura aptaujas brīdī brīvības atņemšanas sodu izcieš zemākajā soda izciešanas pakāpē;

–         kura pārsvarā ikdienā kamerā dzīvo kopā ar diviem vai trim citiem uz mūžu notiesātajiem;

–         kurai pārsvarā raksturīga emocionāla nestabilitāte (sociālā uzvedība, emocionālā stabilitāte un domāšanas modelis ir problemātisks);

–         kura pārsvarā noliedz, nerisina savas problēmas un neprot pieņemt palīdzību.

Apkopojot datus par uz mūžu notiesāto personu vajadzībām, nākas secināt, ka pārsvarā:

–         šo personu apmierina cietuma piedāvātais ēdiens;

–         šīs personas finansiālie ienākumi, atrodoties ieslodzījumā, ir nestabili;

–         šī persona valkā to apģērbu un apavus, ko atļauj ieslodzījuma vietas administrācija;

–         šai personai pietiek ar tām higiēnas precēm, kuras izsniedz cietuma administrācija, tomēr dažreiz vēlas iegādātie paša izvēlētas higiēnas preces;

–         šī persona labprāt vairāk laika pavadītu guļot, jo ieslodzījuma vietas noteiktais 8 stundu naktsmiers ir par īsu;

–         šī persona, kas izcieš sodu zemākajā pakāpē, labprāt pastaigātos ilgāk nekā vienu stundu dienā, savukārt, šo personu, kas izcieš sodu vidējā un augstākā pakāpē, visumā apmierina pastaigai noteiktais laiks;

–         šai personai Jelgavas cietumā ikdienā pārsvarā ir ļoti daudz brīvā laika un tā labprāt kaut kā to lietderīgi izmantotu, piemēram, vislabprātāk viņš gribētu strādāt algotu darbu un apgūt datorprasmes, savukārt Daugavgrīvas cietumā šai personai nav īpašu problēmu ar brīvā laika pavadīšanas iespējām;

–         šī persona cietumā izmanto medicīniskās aprūpes pakalpojumus un vēlas, lai tie nākotnē būtu pieejami vairāk un vēlams bez maksas;

–         šī persona cietumā izmanto sociālās un psiholoģiskās aprūpes pakalpojumus cietumā, taču pārsvarā neizjūt īpašu nepieciešamību pēc tiem;

–         šī persona cietumā izmanto garīgās aprūpes pakalpojumus un vēlas tos saņemt biežāk;

–         šī persona visumā neizjūt draudus savai drošībai un stabilitātei, tomēr iezīmējas neliela tendence – Jelgavas cietumā uz mūžu notiesātie jūtas nedaudz apdraudēti, salīdzinot ar Daugavgrīvas cietumā ieslodzītajiem;

–         šī persona cietuma sadzīves apstākļos vēlētos nelielas izmaiņas;

–         šī persona labprāt vēlas būt nodarbināta ar vai bez darba samaksas.

Pētījumā tika intervētas tikai 40 ilgtermiņā notiesātās personas, kas ir 6 % no visiem 620 ilgtermiņā notiesātajiem (01.10.2009. dati). Šāds izlases kopums nav reprezentatīvs, tādēļ iegūtos rezultātus par ilgtermiņā notiesātajiem nevar vispārināt. Šī iemesla dēļ tie netiks aprakstīti un interpretēti.

Pamatojoties uz minētā pētījuma rezultātiem, darba grupa izstrādāja „Stresa mazināšanas programmu” uz mūžu un ilgtermiņā notiesātajiem. Tās izveide tika balstīta uz pamatdomu, ka ilgstoši atrodoties ieslodzījuma apstākļu ietekmē (stingrs režīms, dažādu priekšmetu esamības ierobežojumi, izolācija, dažādu sajūtu trūkums, noškirtība mazā telpā, reglamentētas cietuma administrācijas, uzraugu attiecības ar notiesāto) un ilgstoši izjūtot ar tiem saistītās emocijas, notiesātais nepārtraukti izjūt iekšēju stresu. Piedaloties „Stresa mazināšanas programmā”, katram programmas dalībniekam būs iespēja iemācīties identificēt savu stresu un emocijas, ko izraisa stress, un apgūt dažādas stresa mazināšanas stratēģijas. Izstrādātās programmas priekšrocība ir tā, ka   nākotnē šo programmu varēs izmantot ne tikai uz mūžu un ilgtermiņā notiesāto personu resocializācijai, bet arī citu kategoriju notiesāto apmācībai.

Resocializācijas programmas izstrādāšana ir tikai uz mūžu notiesāto personu resocializācijas darba sākums – izstrādāto programmu vēl nepieciešams aprobēt. Programmas aprobācija varētu noritēt tikai Daugavgrīvas cietumā, jo tur ir šai mērkauditorijai piemērotas telpas, kas nepieciešamas nodarbību vadīšanai. Programmas aprobācija Jelgavas cietumā šobrīd nav iespējama, jo uz mūžu notiesāto korpusā pagaidām nav nepieciešamo telpu.

„Ieslodzīto informācijas sistēma”

Laika posmā no 2009. gada jūnija līdz 2011. gada aprīlim, TM Ieslodzījuma vietu pārvalde īstenos Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansēto individuālo projektu Nr. LV0069 „Ieslodzīto informācijas sistēma”.

Projekta kopējais budžets ir 649 997 Eiro, no kā 85% jeb 552 497 Eiro finansē Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments, bet 15% jeb 97 500 Eiro, līdzfinansē Latvijas valsts.

Projekta mērkis

Projekta mērkis – izstrādāt un ieviest vienotu, visaptverošu un centralizētu informācijas sistēmu, kurā ērti lietojamā formā un veidā, tiks apkopota visa informācija par Latvijas cietumos ieslodzītajām personām. Vienoto datu bāzi lietos visās Latvijas ieslodzījuma vietās un tajā ietvertā informācija būs pieejama arī citām tiesībsargājošajām iestādēm valstī, kas būtiski atvieglos šo iestāžu darbu.

Projekta sagaidāmie rezultāti

Jaunajā informācijas sistēmā tiks apkopots plašs datu apjoms par visām personām, kas atrodas ieslodzījuma vietās un tā ietvers arī informāciju par ieslodzīto personu uzvedības un risku analīzi. Apkopotā informācija ļaus pieņemt pamatotus lēmumus attiecībā uz ieslodzītajiem.

Jāpiebilst, ka šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvalde visu šāda veida informāciju dokumentē papīra formātā, kas prasa ļoti lielu personāla un tehnisko resursu patēriņu, bet vienotas datu bāzes trūkuma dēļ, liedz pilnvērtīgi izmantot uzkrāto informāciju.

Realizējot projektu „Ieslodzīto informācijas sistēma”, būtisks būs arī ekonomiskais faktors - izmantojot modernās tehnoloģijas, tiks ietaupīti līdzekļi, tiks samazināts personāla resursu patēriņš, kas šobrīd iesaistīts milzīga apjoma informācijas un dokumentu apstrādē.

Projekta realizācija nodrošinās arī pilnvērtīgu un visaptverošu informācijas apmaiņu ar citām valsts iestādēm, kurām šāda informācija ikdienā ir nepieciešama – Tiesu informācijas sistēmu, Sodu reģistru, Valsts probācijas dienestu, Valsts policiju un iedzīvotāju reģistru. Turklāt šī informācijas apmaiņa notiks elektroniski, būtiski ietaupot gan laiku, gan resursus. Kā liecina prakse, bieži vien tieši ātras un operatīvas informācijas apmaiņas trūkums apgrūtina vairāku tiesībsargājošo iestāžu darbu un tiešo funkciju veikšanu.

Uzziņai:

* Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētais individuālais projekts Nr. LV0069 „Ieslodzīto informācijas sistēma”;

* Projektu īsteno LR TM Ieslodzījuma vietu pārvalde;

* Projekta darbības laiks no 2009. gada 1. jūnija līdz 2011. gada aprīlim;

* Projekta kopējais budžets – 649 997 Eiro;

 * 85% (552 497 Eiro) finansē Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments;

* 15% ( 97 500 Eiro) līdzfinansē Latvijas valsts;

* Projekta vadītāja Ieslodzījuma vietu pārvaldes Projektu izstrādes un realizācijas daļas priekšniece Dace Uzulniece.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekts "Dzīvojamā korpusa renovācija Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem", sadarbības līgums Nr. LV0067.

Turpinot apgūt Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējumu, Ieslodzījuma vietu pārvalde 2009.gada 1.maijā ir uzsākusi kārtējā projekta realizāciju, kas nodrošinās notiesāto nepilngadīgo dzīves apstākļu uzlabošanu atbilstoši attīstīto Eiropas Savienības valstu standartiem. Projekta realizācija turpināsies līdz 2011.gada 30.aprīlim. Šajā laika periodā tiks veikta fiziski un morāli novecojušā notiesāto jauniešu dzīvojamā korpusa renovācija Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Iecerēto aktivitāšu realizācijai 85% līdzekļu tiek saņemti no Norvēģijas valsts, bet 15% ir Latvijas valsts ieguldījums. Kopējais projekta budžets ir EUR 959 175,-.

Projekta ieviešanas gaitā tiek realizētas divas aktivitātes - "Projekta vadība un publicitāte" un "Renovācijas darbi". Pirmās aktivitātes ietvaros izveidotā vadības grupa nodrošina projekta ikdienas virzību saskaņā ar finanšu instrumentu finansēto projektu ieviešanas vadlīnijām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, otrās aktivitātes ietvaros tiks renovēts notiesāto jauniešu dzīvojamais korpuss, to pilnībā pārbūvējot un sadalot pašreizējās kopmītņu tipa telpas 62 divvietīgās dzīvojamās telpās 124 notiesāto jauniešu izvietošanai. Katrā no jaunajām dzīvojamajām telpām būs sanitārais mezgls ar dušas kabīni, tualeti un izlietni.

Projekta "Dzīvojamā korpusa renovācija Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem" realizācija sasaucas ar jau iepriekš uzsāktā IeVP projekta “Ieslodzījuma vietu ēku standartu izstrādāšana” (Nr. LV 0019) ieviešanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Abu šo projektu ieviešana ne tikai būtiski uzlabos apcietināto un notiesāto jauniešu fiziskos dzīves apstākļus, bet arī nodrošinās vidi, kurā ievērojami pieaugs resocializācijas iespējas sasniegt soda  izpildes mērki – turpmāk atturēt notiesātās personas no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Projekts  „Zemgales cietumos ieslodzīto resocializācija”

Projekts tika uzsākts 2008.gada 1.oktobrī. Projekta ilgums 31 mēnesis (2011.gada aprīlis).

1.    Projekta aktivitātes

1.1.        Sagatavošanās darbi resocializācijas modeļa ieviešanai

2009.gada 9.janvārī LR MK atbalstījis „Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas koncepciju”. Projektam ir nozīmīga loma šīs koncepcijas ieviešanas uzsākšanā. Projekta ietvaros ir izveidota darba grupa, kas, pētot Skandināvijas valstu (Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Somija) pieredzi, jau izstrādājusi priekšlikumus Latvijas Sodu izpildes kodeksa grozījumiem, kas reglamentētu notiesāto resocializāciju, izstrādājusi resocializācijas dokumentāciju, piemēram, notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanas anketu un metodiku, resocializācijas plāna veidlapu u.c. Pašreiz tiek gatavota metodika resocializācijas personāla (sociālie darbinieki, psihologi, inspektori) apmācībai, lai sekmīgi ieviestu jauno resocializācijas modeli.

Šīs aktivitātes veiksmīgai īstenošanai liela nozīme bija pieredzes apmaiņas braucienam uz Norvēģiju, Bergenu. Norvēģu kolēģu ļoti veiksmīgi sastādītā mācību vizītes programma deva iespēju vispusīgi izzināt Norvēģijas cietumu sistēmas darbības pamatprincipus, filozofiju, ieslodzīto izglītības un nodarbināšanas organizēšanu, notiesāto iespējas sekmīgai reintegrācijai sabiedrībā.

1.2.        Sociālās korekcijas pasākumi

Saskaņā ar Latvijas nacionālo likumdošanu šīs aktivitātes īstenošanai tika organizēta publiskā iepirkuma procedūra, lai algotu 3 sociālos darbiniekus (1 Jēkabpils cietumā, 2 Jelgavas cietumā) sociālā darba pakalpojuma īstenošanai abos projektā iesaistītajos cietumos uz visu projekta īstenošanas laiku. Visi 3 sociālie darbinieki strādā gan individuāli ar notiesātajiem, gan vada grupu nodarbības. Projekta īstenošanas laikā sociālie darbinieki guvuši ievērojamu notiesāto atsaucību.

Bez tam, aktivitātes ietvaros tiek izstrādāta notiesāto motivācijas programma. Programmas vadīšanai tiks apmācīti cietumu sociālie darbinieki, kas veic ikdienas darbu ar mērkgrupu.

1.3.        Īstermiņa sociālās rehabilitācijas pasākumi

Abos cietumos tiek īstenota latviešu valodas apmācība cittautībniekiem. Projekta laikā katrā no cietumiem tiks komplektētas 3 grupas. 2 grupas latviešu valodu apgūs šogad, bet 1 – nākamgad. Aprīļa sākumā abos cietumos valodas kursus beigs pirmās grupas, par iegūtajām zināšanām saņemot sertifikātus.

Aktivitātes īstenošanas rezultātā plānots, ka latviešu valodas kursus pabeigs 120 notiesāto. Ņemot vērā šī brīža notiesāto (apmācāmo) aktivitāti, šis rezultāts ir sasniedzams.

1.4.        Mācību telpu renovācijas darbi Jēkabpils un Jelgavas cietumos

Piemērojot publiskā iepirkuma procedūru 2008.gada novembrī tika veikta abu objektu ģeotehniskā izpēte, lai precīzāku veidotu tehnisko specifikāciju, pakalpojumu un darbu iepirkuma dokumentāciju.

Ir noslēdzies atklātais iepirkuma konkurss renovācijas darbiem. Uzvarējusi firma „SunStone”, ar kuru jau noslēgts līgums un uzsākti darbi.

Īstenojot aktivitāti līdz 2009.gada 1.jūlijam tiks renovētas mācību telpas (teorijas un praktisko nodarbību) profesionālās izglītības programmu īstenošanai.

Abos cietumos algoti būvuzraugi.

Jēkabpils cietumā esošajās Viesītes arodvidusskolas telpās jau ilgus gadus nav bijis remonts, tās kļuvušas nepiemērotas kvalitatīva mācību procesa īstenošanai. Projekta ietvaros renovētās telpas ļaus paplašināt notiesātajiem pieejamo profesionālās izglītības programmu klāstu.

Jelgavas cietumā mācību klasēm tiks pielāgotas līdz šim citiem mērkiem izmantotas telpas, lai radītu mācību procesam atbilstošu vidi cietumā strādājošajai Jelgavas Amatniecības vidusskolai un Jelgavas Amatu skolai. Ēkai, kurā izvietotas šīs telpas tiks nomainīts jumta segums un siltināta ārsiena.

1.5.        Materiāltehniskās bāzes uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai

Sadarbībā ar arodskolām tiek gatavota tehniskā specifikācija un publiskā iepirkuma dokumentācija iekārtu, mēbeļu un datortehnikas iegādei, kas nepieciešams profesionālās izglītības programmu īstenošanai. Iepirkuma procedūru plānots veikt aprīlī/maijā, lai nodrošinātu savlaicīgu iekārtu piegādi un uzstādīšanu.

1.6.        Profesionālās izglītības programmu realizācija

Šīs aktivitātes ietvaros plānots iegādāt izejmateriālus (instrumentus, materiālus) praktiskajām nodarbībām un mācību grāmatas. Mācību process jaunajās renovētajās telpās jāuzsāk 2009.gada 1.septembrī.

Jēkabpils cietumā tiks realizēta programma metālapstrādē (virpotājs) un programma kokapstrādē (galdnieks)

Jelgavas cietumā tiks realizēta programma ar pedagoģisko korekciju metālapstrādē un programma elektromontiera kvalifikācijas iegūšanai.

Sākotnēji tiks veikta apmācāmo atlase, bet mācību beigās tiks organizēti noslēguma eksāmeni kvalifikācijas iegūšanai. Notiesātajiem tiks izsniegti arodskolu izglītību apliecinoši dokumenti.

1.7.        Publicitāte

Projekta īstenošanas gaita tiek atspoguļota nacionālās preses izdevumos un Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājas lapā.

Lai optimizētu un lietderīgi tērētu projekta budžetu, ir iesniegti projekta grozījumi, kuros tiek lūgts samazināt administratīvos izdevumus un daļu izdevumus, kas paredzēti publicitātes aktivitātē. Tā vietā plānots uzņemt dokumentālu īsfilmu par projekta īstenošanas gaitu un projektā sasniegtajiem rezultātiem. Filmu būtu iespējams demonstrēt projekta noslēguma konferencē.

1.8.        Projekta vadība un uzraudzība

Ikdienas projekta vadību nodrošina projekta vadītāja Ilona Spure, projekta vadītāja asistente Dace Uzulniece un grāmatvede Inesa Rudusāne.

Ik mēnesi projektā iesaistītais personāls, ne tikai projekta vadības grupa, bet arī sociālie darbinieki, iesniedz atskaites par paveikto darbu.

Reizi nedēļā notiek projekta darba grupas sanāksmes, bet reizi 3 mēnešos projekta Uzraudzības komitejas sēdes.

2009.gada 6.martā noslēdzies Tieslietu ministrijas Iekšējā audita daļas veiktais projekta īstenošanas audits, kas ir ļoti pozitīvs faktors sekmīgam darbam projekta sākuma stadijā.

2.    Projekta nozīmīgums/nepieciešamība

Projektam „Zemgales cietumos ieslodzīto resocializācija” ir neatsverama nozīme Latvijas cietumu sistēmas reformas īstenošanā, un tieši, jauna notiesāto resocializācijas modeļa ieviešanā. Projekts dod iespēju aprobēt jaunu pieeju darbā ar mērkgrupu pirms tas ir noteikts likumdošanā, kas ļauj savlaicīgi ieviest korekcijas, ja tas nepieciešams. Tādējādi projektam ir sava loma kriminālsodu izpildes politikas plānošanā.

Projekta ietvaros Latvijas cietumu un tajos strādājošo arodskolu pārstāvjiem bija iespēja gūt pozitīvu pieredzi tiekoties ar Norvēģijas partneriem, kas sniedza ieskatu norvēģu kolēģu darbā cietumos un cietumu skolās, darbā ar dažādām notiesāto riska grupām un atbalsta sistēmu notiesāto sekmīgai reintegrācijai sabiedrībā pēc soda izciešanas.

Visbeidzot, īstenojot minēto projektu, labuma guvēji ir ievērojama daļa notiesāto Jelgavas un Jēkabpils cietumos, kas gūst jaunas iespējas un motivāciju sekmīgai resocializācijai, lietderīgai soda laika izmantošanai attīstot savas spējas un iemaņas, gūstot jaunas zināšanas un pieredzi. Projekts daudziem notiesātajiem pavēris iespēju apmeklēt sociālo darbinieku, apgūt latviešu valodu un iegūt nākotnē tik nepieciešamo specialitāti, saņemot izglītības un kvalifikācijas dokumentu. Tas ir motivējošs faktors piedalīties kādā no projekta piedāvātajām aktivitātēm.

Projekta norise liecina, ka cietuma darbinieki kļuvuši daudz pieejamāki un atvērtāki notiesātajiem. Tas pateicoties sociālajiem darbiniekiem, kuri veicina un koordinē komandas darbu ikdienā, un pedagogiem, kuri cietumā ik dienu ar izglītību ienes brīvības sajūtu notiesātajiem, jo izglītībai nav robežu.

Svarīgi, ka arī cietuma darbinieki ir novērojuši un novērtējuši projekta ietekmi pozitīvām pārmaiņām.

Šāda veida projektu nepieciešamība Latvijas cietumu sistēmā ir liela. Īstenojot šo projektu, jau radušās idejas, kuras būtu vērtīgi īstenot nākamajos projektos, kas ļautu turpināt iesākto darbu un dažādu inovāciju ieviešanai cietumos gan resocializācijas procesa īstenošanai kopumā, gan ieslodzīto izglītības pieejamības paplašināšanai. Cita projekta ietvaros esam izmēģinājuši e-izglītības metodes tālmācības nodrošināšanai. Iesāktā turpināšanai un attīstīšanai arī citos cietumos nepieciešams atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums (pielāgota telpa, datortehnika, mācību līdzekļi) un darbinieku apmācība. Jauns projekts visādā ziņā būtu solis uz priekšu jaunu inovatīvu metožu īstenošanā cietumos, paverot jaunas iespējas notiesātajiem.

Vērtīgi būtu nākamajos projektos paredzēt cietuma darbinieku, kuri strādā tiešā kontaktā ar notiesātajiem, apmācību, pieredzes apmaiņu studiju vizīšu ietvaros vai stažēšanos. Personīgi redzētais, izzinātais un piedzīvotais ir neatsverami jaunas attieksmes veidošanai.

Supported by a grant from Norway through the Norwegian Financial Mechanism

Kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienībai un Eiropas ekonomiskajai zonai (EEZ), mūsu valstij ir saistoši daudzi nosacījumi un pienākumi, kas saistīti ar dalību šajās organizācijās. Dažam labam eiroskeptikim tas ir kā trumpis, lai peltu mūsu valsts vēlmi piedalīties Eiropas ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, aizmirstot pieminēt, iespējams apzināti, mūsu tiesības uz atseviškām priekšrocībām, ko nodrošina šāda dalība.

Labs piemērs, kas demonstrē Latvijas un citu jauno Eiropas Savienības valstu iespējas pilnveidoties ekonomiski un sociāli ir divu finanšu instrumentu – Norvēģijas un EEZ finanšu instrumenta izveide, kas laika periodā no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim nodrošina 1,167 miljardu eiro finansējumu dažādu projektu un programmu realizācijai minētajās valstīs.

Līdz ar Saprašanās Memoranda par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009. gadā parakstīšanu starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku, Latvijas dažādām institūcijām un organizācijām ir dota iespēja izmantot šo finanšu instrumentu, lai īstenotu projektus, kas ir virzīti uz ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu EEZ. Kopējais finansējums Latvijai, kas pieejams šī instrumenta ietvaros ir 34 020 000 eiro.

Atsaucoties uz šo iespēju iegūt līdzekļus, kuru izmantošanai kā viena no prioritātēm izdalīta ieslodzījuma vietu ēku standartu uzlabošana, LR TM Ieslodzījuma vietu pārvalde 2007.gada 1.oktobrī iesniedza projekta pieteikumu šādas prioritātes realizēšanai Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Projekts tika apstiprināts, un tā realizācijas sākums noteikts 2008.gada septembrī, projekta noslēgums 2011.gada aprīlī. Projekta lielākā daļa finansēta ar Norvēģijas finanšu instrumenta granta palīdzību no Norvēģijas, daļa finansējuma nāk no Latvijas valsts puses.

Projekta mērkis ir apcietināto jauniešu uzturēšanas standartu uzlabošana Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Projekta rezultātā tiks uzbūvēta moderna ēka apcietināto izvietošanai, kurā paredzētas telpas transporta un cilvēku plūsmas kontrolei, uzraudzības nodrošināšanai, kā arī telpas, kur apcietinātie un notiesātie varēs satikties ar ģimenes locekļiem. Jaunceļamā ēka tiks izvietota iestādes teritorijā Līgatnes ielas pusē.

Projekta gaitas uzraudzību veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kura projekta realizācijas atskaites iesniedz Latvijas atbildīgajām institūcijām izvērtēšanai un nosūtīšanai vērtējumam Finanšu Instrumenta Birojam (FIB).