Iļģuciema cietums
Valmieras cietums
Brasas cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Rīgas Centrālcietums
Olaines cietums (Latvijas Cietumu slimnīca)
Liepājas cietums
Daugavgrīvas cietums
Jelgavas cietums
Rīgas Centrālcietums
Jēkabpils cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem

Rīgas Centrālcietumā noritējis jau otrais kristīgās izglītības un audzināšanas programmas "Mirjama" izlaidums. Apliecinājumus par veiksmīgi nokārtotiem otrā programmas gada gala pārbaudes darbiem saņēma pieci, bet pirmā gada apliecinājumus – divi absolventi.  Izlaidumā bija ieradušies arī divi,  nu jau brīvībā esošie, programmas audzēkņi,  un viņu teiktais izsauca aizkustinājuma asaras ne vienam vien klausītājam.

 

 “Atzīsti patiesību, un patiesība tevi darīs brīvu” – šis Bībeles apsolījums viennozīmīgi ir katra programmas dalībnieka vissmagākais uzdevums, bet ne katrs, kurš ienāk programmā, spēj to izpildīt. Taču to vīriešu, kas nav padevušies, pārmaiņas ir acīmredzamas, un tās iedvesmo citus. Tāpēc gada laikā programmas dalībnieku skaits ir divkāršojies, un šobrīd jau 24 ieslodzītie vīrieši ir izvēlējušies veikt nopietnu savas dzīves inventarizāciju un vērtību maiņu.

Lūk, daži citāti no programmas dalībnieku izteiktajām atziņām:

“Šī vieta saistās ar brīvību: brīvību no neīstā «es», brīvību no liekulības, no bailēm, meliem, no nastām, kuras ar lepnumu, prieku un egoismu esmu pats nesis ilgus gadus, galu galā par to smagi samaksājot.”

“Esmu zaudējis brīvību no reālās pasaules, bet esmu ieguvis daudz, daudz vairāk – brīvību sirdī. Bēdas nomaina prieks, no noslēgta es palieku atvērts, no nelaimīga – laimīgs.”

“Atrodoties programmā, esmu iemācījies cīnīties ar savām kaislēm un iegribām. Esmu izanalizējis savu iepriekšējo dzīvi, tās vērtības un mērķus. Esmu sapratis savas tagadējās dzīves īsto vērtību un mērķi, var teikt esmu sapratis savas dzīves jēgu. Šī apziņa man tagad dod spēku cīnīties, lai godam varētu saukties par cilvēku.”

“Esmu sapratis vārdu «vīrietis», «tēvs», «dēls» īsto jēgu, ko nozīmē būt vīrietim Bībeles un Dieva skatījumā.”

Rīgas Centrālcietuma kapelāne Iveta Škutāne stāsta: "To, ka šie nav tukši vārdi, apliecināja kāds dalībnieks, kurš izlaidumā pirmo reizi mūžā publiski runāja dzeju savā dzimtajā latgaliešu valodā. Valodā, kuru visu mūžu bija nicinājis un, no kuras līdz šim bija kaunējies. Katrā uzrunā izskanēja pateicība Dievam, pasniedzējiem, cietuma darbiniekiem un pārējiem programmas dalībniekiem. Īpaši aizkustinoši bija redzēt, ka pēc pasākuma beigām absolventi izmantoja mirkli, lai vēlreiz ar vārdiem un rokas spiedienu izteiktu pateicību Ieslodzījuma vietu pārvaldes un cietuma vadībai."