Iļģuciema cietums
Daugavgrīvas cietums
Rīgas Centrālcietums
Valmieras cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Rīgas Centrālcietums
Brasas cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Liepājas cietums
Olaines cietums (Latvijas Cietumu slimnīca)
Jēkabpils cietums
Jelgavas cietums

2018.gada  11. jūlijā veiksmīgi aizvadīts koncerts Brasas cietumā, kurā piedalījās tādi pazīstami mūziķi kā A-Europas solists Artūrs Duboks, Miks Dukurs, Jekaterina Tindemark un Tamāra Rutkovska.

Ikdienas steigā nereti piemirstam, ka sabiedrība ir ne tikai ikdienā satiktie, bet arī nebrīvē esošie. Lai pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietā veiksmīgāk spētu atgriezties un integrēties sociālajā vidē, jau laikus jādomā par dažādiem resocializācijas pasākumiem. Svarīgi ir parādīt, ka var dzīvot savādāk un dot cerību, ka dzīvi iespējams mainīt arī kardināli, lai ieslodzījuma vietā vairs nekad neatgrieztos.
Lai attīstītu ieslodzīto izpratni par kultūras pasākumiem, Brasas cietuma vadība aicināja Latvijā un pasaulē zināmus mūziķus uz koncertu. Nepilnas četras stundas ilgajā koncertā brīvprātīgi bez maksas piedalījās A-Europas solists Artūrs Duboks, Miks Dukurs un ģitārists Gints Smukais, Jekaterina Tindemark un Tamāra Rutkovska ar grupu (Jūlija Saveljeva (ģitāra), Kamils Makurins (bungas), Iļja Kirejevs (ģitāra)), bet par skaņas kvalitāti rūpējās “A-Sound” projektu vadītājs Agris Ieviņš ar savu komandu – Gati Krievānu un Guntaru Bērziņu. Ar koncerta organizatoriskajiem jautājumiem nodarbojās grupas A-Europa menedžeris Uldis Supe un grupas A-Europa administrators Sergejs Vlasikovs, bet par koncerta nelielo paužu aizpildīšanu ar mūziku nodarbojās  grupas A-Europa dīdžejs Edgars Liepiņš. Pēc koncerta cietuma vadība un mūziķi no ieslodzītajiem saņēmuši daudz patīkamus pateicības vārdus un uzslavas par izdevušos pasākumu.
“Koncerts man ļoti patika, bija prieks redzēt, ka ieslodzītie smaidīja un dziedāja līdzi. Pēc koncerta saņēmu negaidīti daudz pateicības vēstuļu, daži sūtīja arī pašu gatavotas dāvaniņas. Un tas sasilda,” stāsta mūziķe Jekaterina Tindemark.
Dziedātāja Tamāra Rutkovska atzīst, ka pirms koncerta bijis neliels satraukums, jo iepriekš nebija uzstājusies ieslodzījuma vietā, taču tas ātri vien pagaisis: “Es mēdzu dziesmu laikā runāties ar publiku, taču, nezinot īsti ko būtu piemēroti teikt, sākumā biju nolēmusi nerunāt. Taču jau pēc pirmās dziesmas ievēroju, ka publika ir atsaucīgāka, nekā ierastajos klubos, tāpēc ar to runājos diezgan daudz.”
Savukārt mūziķis Miks Dukurs ieslodzījuma vietā koncertu sniedza jau otro reizi. Viņš skaidro, ka abi koncerti palikuši atmiņā kā ļoti kvalitatīvi, enerģiski un pozitīvi. “Negribējās sākt ar standarta frāzēm “Kā jums iet? “, “Kā jūtaties?”, bet no otras puses – tie taču ir tādi paši cilvēki kā mēs. Esot tur iekšā, aizdomājos – varbūt mēs, ārā esošie, ar visiem saviem sociālajiem tīkliem esam pat varbūt nedaudz vairāk ieslodzīti, nekā viņi tur,” pārdomās dalās Miks Dukurs.
Šī bija otrā viesošanās cietumā arī A-Europa solistam Artūram Dubokam. Viņš atzīst, ka uztraukums ir pirms katras uzstāšanās, neatkarīgi no tā, vai uzstājas ieslodzījuma vietā, vai, piemēram, Dzintaru koncertzālē. “Koncerts notika cietuma pagalmā, daudzi klausītāji bija sasēdušies uz soliem, citi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nebija laisti pagalmā, koncertu vēroja no aizrestotajiem logiem un pa reizei uzsauca "Arča, turies", "Arča malacis".” Artūrs skaidro, ka mūzikas cienīgs ir jebkurš cilvēks un norāda, ka neredz iemeslu, kāpēc šad tad nesarīkot koncertus arī ieslodzījuma vietās. Viņš atklāj, ka ar viņu jau sazinājies Iļģuciema sieviešu cietuma administrācija un aicina paviesoties arī pie sevis.
Brasas cietuma resocializācijas daļas priekšniece Sigita Rabša ir pateicīga visiem kopā un arī katram atseviški, kas iesaistījās, lai šis koncerts notiktu un skaidro, ka šādi koncerti, iespējams,  varētu kļūt arī par ikgadēju tradīciju Brasas cietumā. Tāpat Brasas cietuma resocializācijas daļas priekšniece S.Rabša skaidro, ka nevajadzētu aizmirst, ka arī ieslodzītie ir daļa no sabiedrības un sabiedrībai par viņiem ir jāuzņemas zināma atbildība: “Tie ir tie paši sabiedrības locekļi. Jā, šobrīd viņi ir izolēti no sabiedrības, jo dažādu iemeslu dēļ viņi nav spējuši sabiedrībā dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, tāpēc cietuma administrācijas viens no uzdevumiem ir izvērtēt un noskaidrot šos apstākļus, kas kalpoja par pamatu viņu nespējai sadarboties ar sabiedrību un tos koriģēt.” Viņa skaidro, ka sabiedrībai ir jāsaprot un jābūt gatavai, ka šie cilvēki reiz atbrīvosies no ieslodzījuma vietas: “Nevajag nosodīt, jo ieslodzītos jau ir sodījusi tiesa, piespriežot konkrēto sodu. Vajag pieņemt to, ka ieslodzītie arī ir daļa no sabiedrības, kuri tikai uz noteiktu laiku ir izolēti no sabiedrības, tāpēc ir jābūt gataviem viņus pieņemt atpakaļ, lai pēc atbrīvošanās viņi maksimāli varētu iekļauties sabiedrībā. Ja Mēs nosodīsim, nepieņemsim, tad ieslodzītie meklēs vidi, kurā viņus pieņems, un nereti tā būs noziedzīgā pasaule un agrāk vai vēlāk atkal notiks atgriešanās ieslodzījuma vietā.”