Rīgas Centrālcietums
Brasas cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Daugavgrīvas cietums
Iļģuciema cietums
Jēkabpils cietums
Jelgavas cietums
Liepājas cietums
Olaines cietums (Latvijas Cietumu slimnīca)
Rīgas Centrālcietums
Valmieras cietums

 

Astoņdesmit procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tic, ka vienreiz noziegumu izdarījis cilvēks spēj laboties, ja viņam palīdz iekļauties sabiedrībā. Taču bijušie notiesātie joprojām atzīst, ka ir saskārušies ar negatīvu vai diskriminējošu attieksmi sabiedrībā savas pagātnes dēļ.

                                           

2018. gadā Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) īstenojusi sabiedriskās domas pētījumu, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, darba devēji, valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, nolūkā veicināt bijušo ieslodzīto atbalstu sabiedrībā un darba tirgū. Pētījumā tika noskaidrots arī ieslodzījumā un probācijas uzraudzībā esošo personu viedoklis un gūtā pieredze pēc soda izciešanas. 

 Kopumā 38 % bijušo ieslodzīto apgalvo, ka jutušies diskriminēti, kontaktējoties ar kaimiņiem (33%), veselības aprūpes iestādēs (28 %), kā arī darbā vai potenciālajā darba vietā (25%).

“Pilnveidojot ar brīvības atņemšanu saistītā kriminālsoda izpildi, ieslodzījuma vietās mērķtiecīgi ieguldīti resursi, gan resocializācijas personāla profesionālajā attīstībā, gan ieslodzīto izglītības un nodarbinātības veicināšanā. Tomēr, gatavojot esošos ieslodzītos iekļaušanai sabiedrībā, jāpatur prātā, ka daļu likumā noteikto mērķu nav iespējams sasniegt bez pašas sabiedrības atbalsta,” norāda Tatjana Trocka, IeVP priekšnieka vietniece.

Ieslodzījuma vietu psihologu un sociālo darbinieku vadībā pērn katrs otrais ieslodzītais iesaistījies psiholoģiskās aprūpes pasākumos un resocializācijas programmās. Turpina pieaugt pieprasījums pēc palīdzības atkarību mazināšanā. Tāpat 2018. gadā 1789 cilvēki jeb 50 % no visiem ieslodzītajiem iesaistījušies vidējās, profesionālās, neformālās un augstākās izglītības programmās. Cietumu teritorijā esošajos 12 uzņēmumos algotu darbu strādāja 25 % ieslodzīto, kas ir par 2 % vairāk nekā vidēji Eiropā.

 Lai atgriešanās sabiedrībā norisinātos veiksmīgi, ir svarīgi turpināt atbalstu arī pēc ieslodzījuma. Kā būtiskākos atbalsta punktus aptaujātie bijušie un esošie ieslodzītie minējuši tieši ģimenes saišu stiprināšanu, praktisku palīdzību darba un dzīvesvietas atrašanā, dokumentu nokārtošanā, kā arī palīdzību alkohola un narkotisko vielu atkarību mazināšanā. Neatsverama nozīme ir arī atbalsta personai, pie kuras vērsties dažādās dzīves situācijās neilgi pēc atbrīvošanās.

 Darbs pēc ieslodzījuma

10 % aptaujāto darba devēju ir snieguši vai šobrīd nodrošina darbu cilvēkiem pēc ieslodzījuma, savukārt vēl 14 % uzņēmēju izskata iespēju tuvākajā nākotnē nodarbināt bijušo ieslodzīto. Tajā pašā laikā katrs ceturtais bijušais ieslodzītais saskāries ar diskrimināciju, meklējot darbu vai uzsākot darbu jaunā darbavietā.

Kaut arī darba devēji piesardzīgi izturas pret bijušo ieslodzīto nodarbināšanu, 78 % iedzīvotāju uzskata – uzņēmumi, kas nodarbina bijušos ieslodzītos, sniedz ieguldījumu sabiedrības drošībā. Viņu attieksme pret uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem un ražotajām precēm tādēļ būtiski nemainītos.

No 51 – 77 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka turpinātu sadarbību, pirktu preces, izmantotu pakalpojumus tādā pašā apjomā un sadarbotos vēl aktīvāk tādās nozarēs kā apkārtnes uzkopšana, apģērbu šūšana, mazumtirdzniecība, auto un nekustamā īpašuma remonts, būvniecība, ēdināšana un skaistumkopšana. Darbinieka iepriekšēja krimināla pagātne nebūtu būtisks šķērslis izmantot arī krāvēju un taksometra pārvadājumu pakalpojumus.

Ja bijušie ieslodzītie strādātu mazāk kvalificētu darbu pašvaldībās un valsts iestādēs, pret to iebildumu nebūtu 83 % aptaujāto iedzīvotāju.

"Sabiedriskās domas pētījums par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem" īstenots IeVP Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta Nr. 9.1.3.0/16/I/001 "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" ietvaros. Pētījumu īstenoja SIA Comperio un nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences 2018. gada oktobrī.

 Aptaujas bāze: notiesāto aptauja – 797; bijušo notiesāto aptauja – 98; iedzīvotāju aptauja – 705; darba devēju aptauja – 106.

 Kopš 2017. gada IeVP īsteno ESF projektu "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" Nr.9.1.3.0/16/I/001. Kopējais projekta budžets ir 3 969 482 eiro no tiem 85 % ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 15 % līdzfinansē valsts. Projekta partneris ir Valsts probācijas dienests.

 Projekta mērķis ir paaugstināt administratīvo un cilvēkresursu kapacitāti iestādēs, kas īsteno vai ir iesaistītas ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializācijas pasākumu īstenošanā, kā arī izvērtēt esošo resocializācijas sistēmu, apzināt un praksē ieviest jaunus instrumentus, kas nodrošinās esošās sistēmas efektivitātes paaugstināšanu un kam būs tieša ietekme uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.