Iļģuciema cietums
Liepājas cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Olaines cietums (Latvijas Cietumu slimnīca)
Valmieras cietums
Jelgavas cietums
Rīgas Centrālcietums
Daugavgrīvas cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Jēkabpils cietums
Brasas cietums
Rīgas Centrālcietums

Kriminālsods, kura izpildē ir iesaistīta Ieslodzījuma vietu pārvalde vai Valsts probācijas dienests, notiesātajam dod iespēju ar abu iestāžu atbalstu noskaidrot problēmas viņa uzvedībā vai domāšanā, kas bijušas par cēloni nozieguma veikšanai, un izvēlēties piemērotāko risinājumu.

 

 

Kriminālās uzvedības psiholoģijas pētnieki no Kanādas Donalds Endrjūs (Donald Andrews) un Džeims Bonta (James Bonta) definējuši izplatītākos riska faktorus, kas ietekmē nozieguma izdarīšanu, kā arī nepieciešamos pasākumus šo risku mazināšanai soda izpildes procesā.

Kriminālās uzvedības risku noteikšanu un mazināšanu ar sociālās korekcijas jeb resocializācijas palīdzību Latvijā veic Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP), kā arī šajos procesos iesaistīts Valsts probācijas dienests (VPD). Resocializācija gan Latvijā, gan ārvalstīs ir atzīta par galveno instrumentu atkārtotu un jaunu noziegumu risku mazināšanā, tā ļauj novērst vai mazināt tos riskus, kuru dēļ noziegums ticis pastrādāts. Veiksmīga resocializācija soda izpildes laikā mazina jaunu noziegumu risku, un kopumā – palielina sabiedrības drošību.

Kopš 2017. gada IeVP īsteno divus Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētus projektus – "Bijušo ieslodzīto integrācijai sabiedrībā un darba tirgū" un "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana", kuru mērķis ir stiprināt resocializācijas personāla zināšanas darbā ar klientiem un palīdzēt ieslodzītajiem soda izciešanas laikā sagatavoties dzīvei brīvībā.

Infografika sagatavota Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajā projektā “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā”. Projektu 85 % apmērā finansē ESF, un 15% ir valsts budžeta finansējums.