Jelgavas cietums
Olaines cietums (Latvijas Cietumu slimnīca)
Daugavgrīvas cietums
Brasas cietums
Rīgas Centrālcietums
Rīgas Centrālcietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Jēkabpils cietums
Liepājas cietums
Valmieras cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Iļģuciema cietums

 

    Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, laika posmā no 2017.gada līdz 2021.gadam, valstī notika, notiek un vēl būs vērienīgi pasākumi, izceļot galvenos, ar valsts veidošanos saistītos notikumus un personības. Valsts pasākumi notiks 800 dažādās norisēs visā Latvijā un 70 pasaules valstīs. Simtgadē aicināts iesaistīties ikviens – iedzīvotāji, valsts iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi.
    Laikā, kad mūsu valsts svin jubileju, arī Ieslodzījuma vietu pārvalde atzīmēs savu simt gadu pastāvēšanu 2019.gada 8.jūlijā. Šo nozīmīgo jubileju jau esam sākuši gaidīt ar dažādiem simtgadei veltītiem pasākumiem. Pagājušā gada septembrī iesvētījām atjaunoto kapelas altāri Daugavgrīvas cietumā, 100 mūsu kolēģi no Daugavgrīvas cietuma iestādīja 100 bērzus, biedrība “Excelsus” (Rēzekne) organizē astoņus instrumentālā ansambļa “L’Chaim” koncertus astoņās Latvijas ieslodzījuma vietās. Pirmais koncerts jau notika Jēkabpils cietumā šā gada 12.maijā. Koncerti būs arī Daugavgrīvas, Jelgavas, Iļģuciema, Valmieras, Rīgas Centrālcietumā, Olaines cietuma slimnīcā, Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Koncertu mērķis ir iesaistīt ieslodzījuma vietu ieslodzītos simtgades svinību norisē.

  Daugavgrīvas cietumā tika iesvētīts atjaunotais kapelas altāris

2017.gada 15.septembrī, plkst.10.00 tika iesvētīts atjaunotais Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas kapelas altāris.  Kokgriešanas meistars Pauls Lubgans altāri veidoja pēc senām, arhīvā atrastām Dvinskas cietuma baznīcas altāra fotogrāfijām.

 

Projektu par Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas kapelas ierīkošanu, ar gotiska stila altāra uzstādīšanu, sāka izstrādāt jau 2009.gadā.  Lai projektu īstenotu, bija nepieciešams iegādāties speciālu, kokgriešanai paredzētu kokmateriālu. Meistars altāri izgatavoja bez atlīdzības. Šim nolūkam Daugavgrīvas cietumā tika atvērts ziedojumu un dāvinājumu konts, kurā gan fiziskas, gan juridiskas personas brīvprātīgi varēja ieskaitīt naudas līdzekļus šā projekta īstenošanai.

Altāra atdzimšana bija iespējama, pateicoties meistara nesavtībai, ziedotāju labvēlībai, kā arī ieslodzīto ieinteresētībai un līdzdalībai.

Altāra iesvētīšanas pasākumā piedalījās dažādu konfesiju pārstāvji. Savu svētību deva Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Andis Lenšs,   Sv. Nikolaja kapsētas pareizticīgās baznīcas priesteris Aleksandrs Dreimanis,  kā arī citi  garīdznieki.

 

 Daugavgrīvas cietuma kolektīvs piedalās Latvijas simtgadei veltītā pasākumā  „100 cilvēki 100 bērzus”

Līdz Latvijas proklamēšanas 100.gadadienai laika nav atlicis daudz. Gatavošanās svētkiem jau notiek, to rīkošanā aicināta iesaistīties arī sabiedrība un padomāt, ko ikviens no mums var uzdāvināt savai valstij svētkos.

 


    Daugavgrīvas cietuma kolektīva viena no prioritātēm ir Latvijas sakopšana un stiprināšana, vēlme uzdāvināt tai paliekošas vērtības, kuras nākamajos 100 gados pieņemsies spēkā un augs Latvijai. Latvijas simtgades un mūsu Penitenciārās sistēmas 100 gadu jubilejas, kas būs 2019.gadā, svinību ietvaros notika pasākums „100 cilvēki 100 bērzus”.

    Šā gada maija sākumā, Daugavpils novada Kalkūnes pagasta meža cirsmā Daugavgrīvas cietuma amatpersonas un darbinieki kopā ar savām ģimenēm iestādīja 100 bērzus, kuru stādus bija sarūpējusi akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecības mežkopība. Cietuma kolektīvs pasākuma laikā izveidoja jaunu koku audzi, iestādot vairāk nekā 5000 tūkstošus bērzu 2,7 ha platībā. Koki tika stādīti izmantojot lāpstas, bet pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar citiem koku stādīšanas veidiem un instrumentiem, uzzināt kā saskaitot kopā kokus, iegūst audzes šķērslaukumu m2 uz hektāra, kādos gadījumos aizliedz meža galveno cirti, kā arī to, ka uz 1 ha ir jāiestāda 2000 bērzu ar attālumu starp tiem 2,2 m. Bērzu stādīšanas pasākuma noslēgumā dalībnieki vienojās, ka bērzu stādīšanas vietā vajadzētu atgriezties rudenī un arī nākamajos gados, lai novērtētu, kā tie ir ieauguši un nepieciešamības gadījumā veiktu meža cirsmas papildināšanu.

    Simts gadu ir liels skaitlis, nozīmīgs periods mūsu valstij. Mēs varam ar cieņu un godu svinēt šo notikumu, tāpēc Daugavgrīvas cietuma kolektīvs simtgades svinību ietvaros aicina ikvienu domāt par savu dzimšanas dienu, par sevi kā būtisku valsts daļu, kā arī par savu ieguldījumu simtgadei, jo cilvēks ir lielākā valsts vērtība.

„Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs!”
(J.Čakste)

 

L’Chaim! – Lai dzīvo “Mūzika ārpus robežām” Latvijas valsts simtgadē

Ansamblis L’Chaim (tulkojumā no ivrita – “lai dzīvo!”) ar koncertiem uzstāsies Latvijas ieslodzījuma vietās. 
    Pateicoties Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam mērķprogrammā “Latvijai 100” un sadarbībai ar Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi, biedrība “Excelsus” (Rēzekne) organizēs astoņus koncertus astoņās Latvijas ieslodzījuma vietās. Pirmais koncerts notika Jēkabpils cietumā 12. maijā. Koncerti notiks arī Daugavpils, Jelgavas, Iļģuciema, Valmieras, Rīgas centrālcietumā, Olaines cietuma slimnīcā, Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem

 


    Koncertu mērķis ir iesaistīt ieslodzījuma vietu iemītniekus Latvijas simtgades svinību norisē, organizējot instrumentālā ansambļa “L’Chaim” priekšnesumus. Koncertos tiks atskaņots Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Raimonda Paula mūzika, Mihaila Oginska polonēze “Atgriešanās dzimtenē” ansambļa mākslinieciskās vadītājas Zanes Ludboržas apdarē, franču melodiju popūrijs, krievu romances, latviešu un latgaliešu tautasdziesmu popūrijs. Koncerta unikalitāte rodama faktā, ka šie skaņdarbi pielāgoti profesionāliem akordeonistiem, lai vēlreiz atgādinātu, ka akordeons nav tikai folkloras kopu sastāvdaļa, bet gan izcils izpildītājmākslas instruments.
     Līdztekus dažādu tautu melodijām ansamblis L’Chaim spēlē klezmeru mūziku. Klezmers ir mūzikas žanrs, kas saistīts ar ebreju kultūru un klejojošajiem mūziķiem, tādējādi sajaucoties ar poļu, ukraiņu, rumāņu, moldāvu, čigānu melodijām. Tā vienlaikus var skanēt gan skumji, gan līksmi.
     Ansambļa L’Chaim koncertos klausītāji ar apbrīnojamu virtuozitāti un mūziķu emocionalitāti var ceļot laikā un vietā, nonākot Zelta kāzās Odesā, izjust skaudro, jautro un sērīgo klezmera dvēseli, paviesoties Parīzes ielās un zilajās debesīs, uzkarsēt dvēseli krievu romancēs, pabūt latviešu un latgaliešu godos. Vienā elpas vilcienā mūziķi izvadā klausītājus no senebreju mūzikas saknēm līdz mūsdienu trauksmainajam laikmetam, nospriegojot cilvēku dvēseles stīgas līdz pēdējam saspringumam, lai vienā mirklī tās izlauztos ārā un lidotu pāri māju un dievnamu jumtiem un ietriektos debesīs.
     Ansamblī L’Chaim spēlē: Zane Ludborža (I Akordeons), Sanita Aizupiete (II akordeons), Kristaps Višs (ģitāra), Jevgeņijs Skritņiks (basģitāra), Niklāvs Lucāns (kahons, sitamie instrumenti). 
     Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tiek realizēti vairāki projekti ieslodzīto resocializācijai, ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai. Šie pasākumi veicina cilvēkos pēc soda izciešanas spēju atgriezties dzīvē, socializēšanos, darba gaitu atsākšanu. 
.

Sandra Jonikāne,
Projekta “Mūzika ārpus robežām” vadītāja