Rīgas Centrālcietums
Daugavgrīvas cietums
Olaines cietums (Latvijas Cietumu slimnīca)
Jēkabpils cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Jelgavas cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Liepājas cietums
Brasas cietums
Iļģuciema cietums
Valmieras cietums
Rīgas Centrālcietums

norway grants -1

 

 

 

 

Uz mūžu un ilgtermiņā notiesātajiem jauna resocializācijas programma

Kopš 1996.gada 24.septembra, kad valstī stājās spēkā Valsts prezidenta izsludinātais nāvessoda moratorijs, Latvijā visbargākais sods ir mūža ieslodzījums. Šobrīd Latvijā ir 46 personas (vīrieši), kurām piespriests mūža ieslodzījums, un tās izvietotas Jelgavas un Daugavgrīvas cietumā atseviškos korpusos ar pastiprinātu apsardzi un uzraudzību. Notiesātie, kuriem piespriest mūža ieslodzījums, praktiski netiek iesaistīti resocializācijas pasākumos, tādēļ daudzi no viņiem fiziski, intelektuāli un emocionāli regresē. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas Republikas Krimināllikums paredz iespēju šiem cilvēkiem atgriezties sabiedrībā pēc tam, kad ieslodzījumā būs pavadīti divdesmit pieci gadi no piespriestā mūža ieslodzījuma.

Daudzi ilgtermiņā notiesātie (notiesātie, kuriem piespriests 10 un vairāk gadu ilgs brīvības atņemšanas sods) izjūt līdzīga rakstura problēmas, kā uz mūžu notiesātie, jo ieslodzījumā tie sastopas ar ļoti līdzīgiem ierobežojumiem. Arī šiem notiesātajiem Latvijas Republikas Krimināllikums paredz iespēju tikt atbrīvotiem pirms termiņa.

Šo kategoriju ieslodzīto resocializācijas jautājuma risināšanai Ieslodzījuma vietu pārvalde laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 28.februārim īstenoja Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds” apakšprojektu „Resocializācijas programma ilgtermiņā un uz mūžu notiesātajiem”, kura mērkis bija izstrādāt resocializācijas programmu minētājām notiesāto kategorijām.

Lai sasniegtu apakšprojektā izvirzīto mērki, sākotnēji bija svarīgi noskaidrot, kādi tad ir uz mūžu notiesātie ieslodzītie, kādas ir viņu reālās vajadzības un vēlmes? Tādēļ Jelgavas un Daugavgrīvas cietumā tika intervētas visas 46 (100 %) uz mūžu notiesātās personas (01.09.2009. dati) un 40 notiesātās personas, kurām piespriests 10 un vairāk gadu ilgs brīvības atņemšanas sods.

Apkopojot pētījumā iegūtos datus, tika secināts, ka Latvijas uz mūžu notiesāto personu var raksturot šādi. Tā ir persona:

– kuras vidējais vecums ir 38,43 gadi (vecuma amplitūda no 27 līdz 63 gadiem);

– kuras tautība pārsvarā ir latvietis vai krievs;

– kas pārsvarā prot vai neprot latviešu valodu;

– kurai pārsvarā ir pamatizglītība vai vidējā izglītība;

– kura pārsvarā prot lasīt, rakstīt un veikt skaitliskus aprēkinus ikdieniškām vajadzībām;

– kura vairumā gadījumu jau iepriekš ir saukta pie kriminālatbildības;

– kuru radi un draugi apmeklē diezgan reti vai neapmeklē vispār, bet tas viņu neuztrauc (kas iespējams ir skaidrojama kā aizsargreakcija);

– kura aptaujas brīdī brīvības atņemšanas sodu izcieš zemākajā soda izciešanas pakāpē;

– kura pārsvarā ikdienā kamerā dzīvo kopā ar diviem vai trim citiem uz mūžu notiesātajiem;

– kurai pārsvarā raksturīga emocionāla nestabilitāte (sociālā uzvedība, emocionālā stabilitāte un domāšanas modelis ir problemātisks);

– kura pārsvarā noliedz, nerisina savas problēmas un neprot pieņemt palīdzību.

Apkopojot datus par uz mūžu notiesāto personu vajadzībām, nākas secināt, ka pārsvarā:

– šo personu apmierina cietuma piedāvātais ēdiens;

– šīs personas finansiālie ienākumi, atrodoties ieslodzījumā, ir nestabili;

– šī persona valkā to apģērbu un apavus, ko atļauj ieslodzījuma vietas administrācija;

– šai personai pietiek ar tām higiēnas precēm, kuras izsniedz cietuma administrācija, tomēr dažreiz vēlas iegādātie paša izvēlētas higiēnas preces;

– šī persona labprāt vairāk laika pavadītu guļot, jo ieslodzījuma vietas noteiktais 8 stundu naktsmiers ir par īsu;

– šī persona, kas izcieš sodu zemākajā pakāpē, labprāt pastaigātos ilgāk nekā vienu stundu dienā, savukārt, šo personu, kas izcieš sodu vidējā un augstākā pakāpē, visumā apmierina pastaigai noteiktais laiks;

– šai personai Jelgavas cietumā ikdienā pārsvarā ir ļoti daudz brīvā laika un tā labprāt kaut kā to lietderīgi izmantotu, piemēram, vislabprātāk viņš gribētu strādāt algotu darbu un apgūt datorprasmes, savukārt Daugavgrīvas cietumā šai personai nav īpašu problēmu ar brīvā laika pavadīšanas iespējām;

– šī persona cietumā izmanto medicīniskās aprūpes pakalpojumus un vēlas, lai tie nākotnē būtu pieejami vairāk un vēlams bez maksas;

– šī persona cietumā izmanto sociālās un psiholoģiskās aprūpes pakalpojumus cietumā, taču pārsvarā neizjūt īpašu nepieciešamību pēc tiem;

– šī persona cietumā izmanto garīgās aprūpes pakalpojumus un vēlas tos saņemt biežāk;

– šī persona visumā neizjūt draudus savai drošībai un stabilitātei, tomēr iezīmējas neliela tendence – Jelgavas cietumā uz mūžu notiesātie jūtas nedaudz apdraudēti, salīdzinot ar Daugavgrīvas cietumā ieslodzītajiem;

– šī persona cietuma sadzīves apstākļos vēlētos nelielas izmaiņas;

– šī persona labprāt vēlas būt nodarbināta ar vai bez darba samaksas.

Pētījumā tika intervētas tikai 40 ilgtermiņā notiesātās personas, kas ir 6 % no visiem 620 ilgtermiņā notiesātajiem (01.10.2009. dati). Šāds izlases kopums nav reprezentatīvs, tādēļ iegūtos rezultātus par ilgtermiņā notiesātajiem nevar vispārināt. Šī iemesla dēļ tie netiks aprakstīti un interpretēti.

Pamatojoties uz minētā pētījuma rezultātiem, darba grupa izstrādāja „Stresa mazināšanas programmu” uz mūžu un ilgtermiņā notiesātajiem. Tās izveide tika balstīta uz pamatdomu, ka ilgstoši atrodoties ieslodzījuma apstākļu ietekmē (stingrs režīms, dažādu priekšmetu esamības ierobežojumi, izolācija, dažādu sajūtu trūkums, noškirtība mazā telpā, reglamentētas cietuma administrācijas, uzraugu attiecības ar notiesāto) un ilgstoši izjūtot ar tiem saistītās emocijas, notiesātais nepārtraukti izjūt iekšēju stresu. Piedaloties „Stresa mazināšanas programmā”, katram programmas dalībniekam būs iespēja iemācīties identificēt savu stresu un emocijas, ko izraisa stress, un apgūt dažādas stresa mazināšanas stratēģijas. Izstrādātās programmas priekšrocība ir tā, ka   nākotnē šo programmu varēs izmantot ne tikai uz mūžu un ilgtermiņā notiesāto personu resocializācijai, bet arī citu kategoriju notiesāto apmācībai.

Resocializācijas programmas izstrādāšana ir tikai uz mūžu notiesāto personu resocializācijas darba sākums – izstrādāto programmu vēl nepieciešams aprobēt. Programmas aprobācija varētu noritēt tikai Daugavgrīvas cietumā, jo tur ir šai mērkauditorijai piemērotas telpas, kas nepieciešamas nodarbību vadīšanai. Programmas aprobācija Jelgavas cietumā šobrīd nav iespējama, jo uz mūžu notiesāto korpusā pagaidām nav nepieciešamo telpu.