Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Rīgas Centrālcietums
Olaines cietums (Latvijas Cietumu slimnīca)
Brasas cietums
Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem
Liepājas cietums
Iļģuciema cietums
Rīgas Centrālcietums
Daugavgrīvas cietums
Valmieras cietums
Jelgavas cietums
Jēkabpils cietums

Information about the project in english

norway grants

 

„Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību”



2013.gada 18.septembrī tika uzsākta Tieslietu ministrijas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas „Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma” ietvaros Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekta „Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību” (Nr.LV08/2) īstenošana.
Projekta nosaukums: „Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību”



Projekta īstenošanas laiks: 18.09.2013.-31.12.2016.


Projekta finansējums: 8 534 418 EUR

Projekta pamatojums:
Kā liecina 2010.gada pētījuma „Narkotiku lietošanas izplatība ieslodzījuma vietās Latvijā” dati, pirms ieslodzījuma narkotiskās vielas ir pamēģinājuši 66,1% ieslodzīto jeb 3012 personas. Savukārt 17,8% notiesāto ir norādījuši, ka narkotiskās vielas viņi ir lietojuši ieslodzījuma vietā. Ik gadu, veicot kompleksos pasākumus, ieslodzījuma vietu darbinieki atrod un atsavina vairāk nekā kilogramu narkotisko un psihotropo vielu. Kā liecina dažādu pētījumu dati, cietumos biežāk nekā sabiedrībā narkotikas tiek lietotas injekciju veidā. Arī vairāki citi negatīvi faktori cietumos – tetovēšanās, kas raksturīga cietumu subkultūrai, ieslodzīto higiēnas apstākļi, veselības aprūpes trūkums un tajā pašā laikā ilgtspējīgu terapijas programmu trūkums – palielina risku inficēties ar dažādām infekcijas slimībām. 2010.gada laikā ieslodzītajiem tika konstatētas šādas infekcijas slimības: HIV-657 gadījumos, AIDS – 120 gadījumos, hronisks vīruss B hepatīts – 60 gadījumos, hronisks vīruss C hepatīts – 405 gadījumos.
Pašlaik Latvijas cietumos nav iespējams atkarīgajiem ieslodzītajiem nodrošināt izolāciju no narkotiskajām un psihotropajām vielām, kā arī nodrošināt priekšnosacījumus resocializācijas darbam ar speciālajām mērķa grupām. Lai nodrošinātu atkarīgo personu pilnvērtīgu iesaistīšanos resocializācijas pasākumos izciešot piespriesto sodu, pirmkārt, ir svarīgi atrisināt atkarības problēmu, un tikai tad būs iespējams efektīvi iesaistīt šīs personas citās resocializācijas aktivitātēs.

Projekta mērķis:
Projekta mērķis ir izveidot sistēmu, pēc kuras strādāt ar atkarīgajiem ieslodzītajiem.

Galvenās projekta aktivitātes:
1. Nodrošināt personāla sagatavošanu darbam ar atkarīgajiem ieslodzītajiem;
2. Radīt atbilstošu vidi darbam ar atkarīgajiem;
3. Nodrošināt ieslodzīto resocializācijas programmu izstrādi un īstenošanu.

Projekta galvenie rezultāti:
1. Projekta ietvaros izveidotas 200 standartiem atbilstošas ieslodzīto vietas;
2. Atkarības mazināšanas programmās tiks iesaistīti 210 ieslodzītie;
3. Projekta ietvaros tiks apmācīti 240 darbinieki.

Projekta sadarbības partneri:
1. Oslo cietums (Norvēģija);
2. Norvēģijas korekcijas dienestu personāla apmācības akadēmija (Norvēģija);
3. Centrālā Polijas cietumu administrācija (Polija);
4. Valsts probācijas dienests (Latvija).


Projekta īstenošanai saņemts atbalsts no Norvēģijas ar Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību. Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums ir 85% un valsts budžeta līdzfinansējums ir 15%
 
Ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību, Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Norvēģija cieši sadarbojas ar ES atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumam.
2009.-2014. gadam paredzētais Norvēģijas ieguldījums ir 1,7 miljardi eiro. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt NVO, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar Norvēģijas institūcijām ir ļoti plaša un darbības var īstenot līdz 2016. gadam.
 
Galvenās atbalstītās jomas ir apkārtējās vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, pētniecība un stipendijas, pilsoniska sabiedrība, veselība un bērni, dzimumu līdztiesība, taisnīgums un kultūras mantojums.