Ārstēt neārstējamo...

Atkarība var veidoties jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, profesijas un mantiskā stāvokļa. Ernests Hemingvejs, Zigmunds Freids, Edīte Piafa, Mihails Šolohovs, Luiss Kerols, Džons Kenedijs.... Atkarība nesaudzē pat zinātnes un mākslas korifejus un globālas politiskās autoritātes. Turklāt attīstīto tehnoloģiju laikmetā atkarība iegūst aizvien jaunas formas. Lai gan starptautiskie slimību klasifikatori vēl neatzīst atkarību no interneta par ārstējamu, slimnieku loks nākotnē kļūs arvien plašāks. Arī patoloģiska sērfošana tīklā, nepārtraukta atrašanās virtuālā komunikācijā, kibersekss, datorspēles un citas pārmērīgas aizraušanās, gluži kā psihoaktīvas vielas, atkarīgajam rada psihiskus un fiziskus traucējumus, kā arī izposta ģimenes.
Mēdz uzskatīt, ka atkarība ir neārstējama slimība (1). Un tomēr tā tiek ārstēta, jo izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, slimnieks visu atlikušo mūžu var nodzīvot atturībā.
Īpaši smagas sekas ir atkarībai no narkotiskām un psihotropām vielām. Vielu toksiskie efekti izsauc lietotāja galvas smadzeņu darbības traucējumus un dažādu iekšējo orgānu bojājumus, notiek personības degradācija rakstura un emocionālajā sfērā, zūd attiecības ar ģimeni un sabiedrību, veidojas sakari ar kriminālo pasauli (2). Tādēļ, atbilstoši “risku un vajadzību” doktrīnai, kurā balstās kriminālsodu izpildes sistēmas visā pasaulē, ļaunprātīga vielu lietošana ir viens no septiņiem, galvenajiem noziedzīgas uzvedības riska faktoriem (3). Respektīvi – narkomāns nav tikai slimnieks, tas ir arī potenciāls noziedznieks.
Gluži likumsakarīgi, ka lielākā daļa cilvēku kas nonāk ieslodzījumā, līdz tam lietojuši narkotikas. Brīvības zaudēšana Latvijā ir gluži kā laikus neapturētas narkoloģiskās saslimšanas blakusparādība. Taču izolācija no sabiedrības pati par sevi šo saslimšanu nedziedina. Tie mūsu līdzcilvēki, kuriem cietums ir tikai pieturas punkts atkarību izraisītajā dzīves lejupslīdē, turpina savu atspoles skrējienu starp brīvību un cietumu, līdz hroniski veselības traucējumi pāragri izdzēš to dzīvības.
Daudziem narkomānijas slimniekiem apreibinošo vielu lietošanas iemesls ir ģimenes problēmas, pašaktualizācijas grūtības, zema pašapziņa un mīlestības trūkums (4). Taču šīs ir kategorijas, ar kurām kriminālsodu izpildes sistēma tradicionāli neoperē. Ieslodzījums cilvēku vēl vairāk atsvešina no ģimenes. Cietumā cilvēka iespējas realizēt savus mērķus un talantus, realizēties kā personībai ir ierobežotas līdz minimumam. Izolācijas fakts un soda izpildes ierobežojumi grauj cilvēka pašapziņu. Cietumā nav mīlestības.
Tādējādi ieslodzījuma vietu sistēma ir liela izaicinājuma priekšā – vai nu apgūt sev līdz šim neraksturīgus darba instrumentus vai arī atzīt savu bezspēcību darbā ar ievērojamu ieslodzīto daļu – atkarīgajiem. Un Latvijas ieslodzījuma vietu sistēma ir izvēlējusies pirmo ceļu.

Izaicinājums – cilvēks

Minētā ceļa izvēle iespējama pateicoties Eiropas Savienības un Norvēģijas sadarbības līgumam, stabilas un plaukstošas Eiropas vārdā. Latvija ir viena no piecpadsmit valstīm, kas saņēmusi šīs ziemeļvalsts līdzfinansējumu kā ieguldījumu sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības novēršanā. Un, sekojot šim mērķim, kā viens no pieciem specifiskajiem rīcības virzieniem Latvijā noteikta korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoru reforma (5).
Vērīgākie lasītāji, iespējams, iebildīs, ka cietumu reforma dažādās izpausmes formās Latvijā turpinās jau otro desmitgadi. Taču šī reforma ir īpaša, jo nu tā ir ideoloģiska reforma. Tās ieviešanai tapis projekts ar šķietami necilu nosaukumu „Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību”, taču dziļu jēgu. Starp īpašā valdības rīkojumā minētajām “īpaši jutīgajām ieslodzīto grupām cietumā”, Ieslodzījuma vietu pārvalde projekta mērķgrupai izraudzījusies tieši notiesātos ar psihoaktīvo vielu atkarību. Pateicoties projektam, Latvijas sabiedrība iegūs uz atkarību mazināšanu vērstu sistēmu ieslodzījuma apstākļos. Taču caur šo sistēmu, tā iegūs arī humānismā balstītus kriminālsoda izpildes aizmetņus, kas raksturīgi Rietumvalstīm, taču sveši postpadomju telpā. Jo bez izpratnes par ikvienu cilvēku kā vērtību, bez nesatricināmas ticības cilvēka potenciālam un spējai mainīties, nav iespējams atbalstīt notiesāto viņa cīņā ar atkarībām. Un arī cīņā ar noziedzīgas uzvedības riska faktoriem kopumā.
Ja šī emuāra autors varētu dot projektam citu nosaukumu, tas dotu tam nosaukumu “Krustpunktā”. Jo projekts patiešām atrodas krustpunktā - starp vakardienas izolējošo, uz nodarījuma atriebšanu vērsto un rītdienas rehabilitējošo, uz cilvēka izaugsmi orientēto kriminālsodu izpildes filozofiju. Starp medikamentozo un no medikamentiem brīvo pieeju atkarību terapijā. Starp normatīviem, kas reglamentē cilvēka dzīvi cietumā un normatīviem, kas reglamentē ar atkarību sirgstošo cilvēku ārstēšanu. Starp darbinieku kas apsargā un uzrauga un darbinieku kas palīdz un atbalsta. Un vēl, un vēl...
Ar šo publikāciju tiek aizsākta emuāru sērija par Ieslodzījuma vietu pārvaldes ceļu projektā „Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību”. Ceļu kopā ar pieredzējušiem Norvēģijas un Polijas sadarbības partneriem pretī Latvijas klientiem – atkarību slimniekiem ieslodzījumā. Vairāk par projekta mērķiem un aktivitātēm – turpinājumā.

Māris Luste, projekta vadītājs


  1. Rīgas domes labklājības departaments http://www.narcomania.lv/pub/?id=21
  2. Nacionālais Veselības dienests, No narkotiskām un psihotropām vielām atkarīgo pacientu medicīniski – psihosociālās narkoloģiskās rehabilitācijas medicīniskā tehnoloģija, http://www.vmnvd.gov.lv/lv/datu-bazes/rstniecb-izmantojamo-medicnisko-tehnoloiju-datu-bze/14-narkologijas-mediciniskie-pakalpojumi/282-pielikumi-izverstie-mediciniskas-tehnologijas-metodes-apraksti-un-citi-materiali/no-narkotiskam-un-psihotropam-vielam-atkarigo-pacientu-mediciniski-psihosocialas-narkologiskas-rehabilitacijas
  3. Government of Canada/Public Safety Canada - Risk-need-responsivity model for offender assessment and rehabilitation, http://www.publicsafety.gc.ca/cnt/rsrcs/pblctns/rsk-nd-rspnsvty/index-eng.aspx
  4. Skat.2.atsauci
  5. Korekcijas dienesti no sadarbības līguma izrietošo dokumentu izpratnē – Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts probācijas dienests.