Ieslodzījuma vietu pārvaldes personas datu apstrādes politika

Vispārīgie jautājumi

1. Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde), lai izpildītu savas funkcijas un uzdevumus, kas ir noteiktas normatīvajos aktos apstrādā fizisko personu datus.

2. Pārvaldes personas datu apstrādes politikas mērķis ir datu subjektam (personai) sniegt informāciju par nolūkiem, kādiem Pārvalde apstrādā personas datus, apstrādājamās personas datu kategorijas, tiesisko pamatu personas datu apstrādei, personas datu glabāšanas termiņu, personas datu saņēmējus, kā arī informēt personu par viņas kā datu subjekta tiesībām.

3. Pārvaldes personas datu apstrādes politika attiecas uz ikvienu fizisku personu, izņemot Pārvaldes nodarbinātos, t.sk. brīvprātīgā darba veicējus un ieslodzītos, kuru personas datu apstrādi veic Pārvalde.

4. Informācija par personas datu apstrādi, veicot personāla atlasi ir pieejama Pārvaldes tīmekļa vietnē www.ievp.gov.lv, sadaļā "Datu aizsardzība".

Pārziņa identitāte un kontaktinformācija

5. Personas datu apstrādes pārzinis ir Pārvalde, adrese: Stabu iela 89, Rīga, LV-1009; e-pasta adrese: pasts@ievp.gov.lv. Personas datu aizsardzības speciālists Dana Voitiņa, e-pasta adrese: datu.specialists@ievp.gov.lv.

Kāpēc, kādus personas datus un cik ilgi Pārvalde apstrādā?

6. Tā kā Pārvalde nodarbināto un ieslodzīto informēšanu par personas datu apstrādi nodrošina atsevišķi, tad sniedzam informāciju par pārējo datu subjektu kategoriju personas datu apstrādi, kuru personas datus Pārvalde apstrādā, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto kompetenci, un, proti, Pārvalde apstrādā:

6.1. ieslodzījuma vietas apmeklētāju (piem., ieslodzītā radinieks, draugs, likumiskais pārstāvis; personu, kura ierodas ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai; personu, kuras apmeklē ieslodzīto; komersantu, kas nodarbina ieslodzītos ieslodzījuma vietas teritorijā, un to pārstāvi; citu fizisko personu, citu institūcijas vai juridiskās personas pārstāvi, kas nodrošina apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildes funkcijas[*]) personas datus (identificējošā informācija, radniecība ar ieslodzīto, informācija par sodāmību; ja persona ierodas, lai pildītu profesionālo pienākumu, tad arī darba vietas un amata nosaukumu) apstrādā, lai izvērtētu, vai personai ir tiesības apmeklēt ieslodzījuma vietu. Nolūks personas datu apstrādei ir drošības nodrošināšana ieslodzījuma vietā. Tiesiskais pamats personas datu apstrādi ir Latvijas Sodu izpildes kodekss, Apcietinājumā turēšanas kārtība, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums. Pārvalde apmeklētāja identificējošo informāciju, kā arī informāciju saistībā ar apmeklējumu glabā ieslodzītā personas lietā.

Apmeklētāja personas datus - identificējošā informācija, informācija par radniecību, informācija par sodāmību - Pārvalde pārbauda Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajās informācijas sistēmās.

6.2. Personas, kura pārskaita naudu ieslodzītajam uz ieslodzījuma vietas Valsts kasē atvērto kontu un personas, kurai ieslodzītais pārskaita naudu no ieslodzījuma vietas Valsts kasē atvērtā konta uz attiecīgās personas kontu. Pārvalde apstrādā personas, kura pārskaita vai saņem naudu identificējošo informāciju, norēķinu konta numuru. Nolūki personas datu apstrādei ir grāmatvedības vešana, t. sk. naudas pārskaitījuma veikšana, drošības nodrošināšana ieslodzījuma vietā; iespējama noziedzīga nodarījuma novēršana; soda izpildes nodrošināšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir Latvijas Sodu izpildes kodeksa 41. pirmā daļa, ceturtā daļa, 48.panta pirmā daļa, 50.4 otrā daļa, 50.5 otrā daļa, 50.6 trešā daļa, 50.8 pirmā daļa,  48.panta ceturtā daļa, Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 20.panta otrā un trešā daļa, 28.panta otrā daļa, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22.panta pirmās daļas 5., 6., 9. punkts,  Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.3 panta otrā daļa, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 11.1 panta  pirmās daļas 1.punkts, 55.pants, Operatīvās darbības likuma 2.pants. Pārvalde glabā informāciju par personas, kura pārskaita un kurai pārskaita naudu desmit gadus saskaņā ar Grāmatvedības likuma 28.panta 2.punktu.

Pārvaldei ir pienākums pārbaudīt personas, kura pārskaita vai kurai pārskaita naudu Sankciju sarakstos. Pārvalde minēto informāciju neglabā.

6.3. Personu iesniegumu un citu dokumentu pārvaldība, arhīva pārvaldība. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir personas iesniegums, kas iesniegts Pārvaldē (gan papīra formātā, gan e-pastā (parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un neparakstīts). Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums, Elektronisko dokumentu likums, Dokumentu juridiskā spēka likums, Arhīvu likums, Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”, Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumi Nr. 748 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Pārvalde apstrādā personas identificējošo informāciju, kā arī informāciju un personas datus, ko persona iesniegumā ir norādījusi, kā arī informāciju, kas ir Pārvaldes rīcībā esošajos dokumentos. Pārvalde iesniegumus glabā 5 gadus.

Vai un kam Pārvalde nodos personas datus?

7. Pārvalde nodos 6.punktā norādīto datu subjektu personas datus tikai, ja to nosaka normatīvie akti, piemēram, lai pārbaudītu personas identitāti un/vai radniecību ar ieslodzīto – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošajās informācijas sistēmās; lai pārbaudītu personas sodāmību vai citus personas uzvedības aspektus, kas saistīti ar drošību ieslodzījuma vietā – Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajās informācijas sistēmās u.c.

8. Pārvalde nodos 6.punktā norādīto datu subjektu personas datus ārpus Latvijas Republikas, ja to noteiks ārējie normatīvie akti.

Kā Pārvalde nodrošina personas datu aizsardzību?

9. Lai aizsargātu personas datus Pārvalde izmanto atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, tādējādi nodrošinot datu drošību, t.sk. aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu, bojāšanu.

10. Pārvalde veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka Pārvaldes nodarbinātie piekļūst un apstrādā tikai tos personas datus, kas ir nepieciešami nodarbinātā pienākumu veikšanai.

Jūsu tiesības

11. Jums ir tiesības piekļūt saviem personas datiem, tos labot, dzēst, ierobežot savu personas datu apstrādi, iebilst pret savu personas datu apstrādi, realizēt tiesības uz savu personas datu pārnesamību, kā arī  iesniegt sūdzību par savu personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv) Elijas ielā 17, Rīgā, LV-1050 vai e-pasta adrese: pasts@dvi.gov.lv, ja uzskatāt, ka Jūsu tiesības un intereses ir pārkāptas.

12. Gadījumā, ja personas datu apstrāde tiek veikta, pamatojoties uz personas piekrišanu, personai ir tiesības jebkurā laikā to atsaukt. Piekrišanas atsaukums neietekmē tās apstrādes likumību, kas tikusi veikta, pamatojoties uz piekrišanu.

13. Persona, īstenojot savas tiesības var vērsties Pārvaldē šādos veidos:

13.1. nosūtot iesniegumu pa pastu uz adresi: Stabu iela 89, Rīga, LV-1009;

13.2. nosūtot iesniegumu elektroniski uz e-pasta adresi: pasts@ievp.gov.lv (iesniegumam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu, lai varētu identificēt iesnieguma iesniedzēju);

13.3. nosūtot iesniegumu, autorizējoties portālā www.latvija.lv.

Noslēguma jautājums

Pārvaldei ir tiesības veikt izmaiņas un papildinājumus šajā personas datu apstrādes politikā,  publicējot personas datu apstrādes politikas aktuālo redakciju Pārvaldes tīmekļa vietnē sadaļā "Datu aizsardzība". 


[*] Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 8.panta pirmo daļu bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības: Valsts prezidentam; Saeimas priekšsēdētājam; Ministru prezidentam; tieslietu ministram un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram; ģenerālprokuroram un viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem, kuru teritorijā atrodas attiecīgās ieslodzījuma vietas; tiesībsargam; Iekšējās drošības biroja amatpersonām; valsts drošības iestāžu amatpersonām; Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.