17. aprīlī Liepājas cietumā notika seminārs “Jaunais Liepājas cietums: Platforma drošībai caur atbildīgu resocializāciju”, kurā dažādu nozaru pārstāvji diskutēja par cietuma lomu sabiedrības drošības stiprināšanā un ieslodzīto veiksmīgā atgriešanās procesā.
Mūsdienu pieeja ieslodzījuma vietām arvien skaidrāk parāda, ka drošību nevar nodrošināt tikai ar likumpārkāpēju izolēšanu. Tā balstās uz cilvēka uzvedības maiņu un veiksmīgu atgriešanos sabiedrībā, kur nozīmīga loma ir ne vien cietumiem, bet arī plašam sociālā atbalsta tīklam.
Semināru atklājot, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins uzsvēra:
“Jaunais Liepājas cietums ir profesionālo centienu piepildījums paaudžu garumā. Mūsdienīga ieslodzījuma vieta nav skatāma tikai kā infrastruktūras objekts, bet gan kā būtiska daļa no valsts drošības sistēmas, kuras uzdevums ir veicināt pārmaiņas cilvēka uzvedībā un mazināt atkārtotas noziedzības riskus. Mēs nevaram sagaidīt, ka cilvēks, kurš ieslodzījumā tiek vienkārši norobežots un kura attīstība netiek veicināta, pēc soda izciešanas pēkšņi rīkosies citādāk. Ir jāizprot rīcības iemesli, mērķtiecīgi jāpalīdz cilvēkam mainīties, un sabiedrībai jābūt gatavai pieņemt šo pārmaiņu rezultātu.”
Uzraudzībā un izolācijā balstīts modelis vairs netiek uzskatīts par pietiekamu ilgtermiņa rezultātu sasniegšanai. Tā vietā uzsvars tiek likts uz pieeju, kas attīsta indivīda iekšējo atbildību. Tas nozīmē, ka ieslodzītais aktīvi iesaistās savā izaugsmē – apgūst prasmes, pieņem lēmumus un mācās uzņemties atbildību par savu rīcību.
Ja šāds attīstības process nenotiek, pastāv liels risks, ka pēc atbrīvošanas persona atgriezīsies pie iepriekšējās uzvedības. Tādēļ jaunajā cietumā īpaša nozīme tiek piešķirta prasmju attīstībai, patstāvībai un spējai pieņemt pārdomātus lēmumus, kas palīdz sagatavoties dzīvei ārpus ieslodzījuma.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra priekšniece Kristīne Beitele norādīja:
“Ja vēsturiski korekcijas iestādes tika uztvertas kā kontroles un disciplinēšanas telpa, tad mūsdienās korekcijas dienests Eiropas tiesiskajā telpā vairs nav tikai “apsardzes” institūcija, bet vienlaikus drošības, cilvēktiesību garantēšanas un resocializācijas infrastruktūra. Tas prasa būtiski plašāku skatījumu – mēs vairs nerunājam tikai par ārēju uzraudzību, bet par spēju ietekmēt uzvedību, veidot atbildību un radīt priekšnoteikumus pārmaiņām.”
Tika uzsvērts arī, ka resocializācija turpinās pēc atbrīvošanas, un svarīga ir sadarbība starp institūcijām, darba devējiem un sabiedrību.
Liepājas cietuma priekšnieks Māris Dumpis uzsvēra:
“Darbs jaunajā Liepājas cietumā ir balstīts pārliecībā, ka cilvēks spēj mainīties. Mūsu uzdevums ir nodrošināt drošību, bet tikpat svarīgi ir radīt vidi, kur profesionāls un motivēts personāls var palīdzēt ieslodzītajiem attīstīties un atgriezties sabiedrībā labākiem. Tieši darbinieku godprātība un ticība pārmaiņu iespējai ir pamats mūsdienīgai un humānai soda izpildei.”
Semināra ietvaros notika arī diskusija “No izolācijas uz kopienu: Kā sabiedrība kļūst par partneri resocializācijā?”, kurā tika uzsvērta sadarbības nozīme starp dažādām institūcijām un sabiedrību kopumā. Eksperti vienojās, ka veiksmīga reintegrācija nav iespējama bez kopīga un saskaņota darba.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka resocializācija ir kopīgs uzdevums, kur iesaistās pašvaldības, darba devēji, sociālie dienesti un nevalstiskās organizācijas. Katrs no šiem elementiem nodrošina būtisku atbalstu – sākot no mājokļa un nodarbinātības iespējām līdz sociālo prasmju attīstīšanai un sabiedrības pieņemšanai.
Svarīga loma ir arī institūciju sadarbībai, lai mazinātu atkārtotas noziedzības riskus. Sociālie dienesti palīdz risināt pamatvajadzības, nodarbinātības jomas pārstāvji veicina iekļaušanos darba tirgū, savukārt nevalstiskās organizācijas nodrošina individuālu atbalstu un mentoringu.
Šāda pieeja veido resocializācijas ekosistēmu, kurā visas iesaistītās puses darbojas kā vienots mehānisms, nevis atsevišķi novērotāji.
ESF+ projekta vadītājs Māris Luste uzsvēra:
“ESF+ līdzfinansētais projekts “Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem” sniedz iespēju stiprināt pieeju, kas balstīta koordinētā un ilgtermiņa sadarbībā. Tikai šāda sadarbība var nodrošināt, ka persona pēc soda izciešanas kļūst par pilnvērtīgu tās locekli. Tas nozīmē ne tikai palīdzēt cilvēkam mainīties ieslodzījuma laikā, bet arī radīt reālas iespējas šo pārmaiņu nostiprināšanai ārpus cietuma. Resocializācija tādējādi ir kopīgs sabiedrības uzdevums – process, kurā drošība tiek panākta nevis ar izolāciju vien, bet ar reālām un noturīgām pārmaiņām cilvēkā.”
Tajā pašā dienā tika svinīgi atklāts jaunais Liepājas cietums, kas paredzēts 1200 ieslodzītajiem vīriešiem. Šobrīd tajā jau izvietoti 166 ieslodzītie, kuriem pieejama mūsdienīga vide ar iespējām iegūt izglītību, strādāt un attīstīt sociālās prasmes. Šādi apstākļi ir būtiski, lai mazinātu atkārtotu noziedzību un sekmētu veiksmīgu atgriešanos sabiedrībā.
Atklāšanā piedalījās arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot ieslodzījuma vietu attīstības nozīmi sabiedrības drošībā. Vienlaikus tika iezīmēti nākotnes plāni, tostarp jauna sieviešu cietuma būvniecība Cēsīs ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu, kur paredzēta iespēja bērniem līdz četru gadu vecumam dzīvot kopā ar savām māmiņām.
Ieslodzījuma vietu pārvalde turpina īstenot ESF+ projektu “Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem”, kura mērķis ir veicināt iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un nodarbināmību, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazāk aizsargātām grupām.