2026. gada 5. un 6. novembrī Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā Olainē norisinājās starptautiska konference “Intervences dizains soda izpildē: no objekta vadības uz subjekta izaugsmi”, kurā Latvijas un ārvalstu eksperti pievērsās vienam no būtiskākajiem mūsdienu kriminālsodu izpildes izaicinājumiem — kā veidot cietuma vidi un resocializācijas procesu, lai tas ne tikai nodrošinātu kārtību un drošību ieslodzījuma laikā, bet arī palīdzētu cilvēkam attīstīt spēju dzīvot sabiedrībā, neizdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus.
Konferences pamatā bija jautājums par atšķirību starp labu ieslodzīto un labu pilsoni. Cietumā cilvēka ikdienu nosaka noteikumi, uzraudzība un ārēja kontrole, savukārt pēc atbrīvošanas no viņa tiek sagaidīta spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību un ievērot sabiedrības normas. Vai cietuma ikdiena pietiekami sagatavo cilvēku šādai pārejai?
Šo jautājumu no dažādiem skatpunktiem aplūkoja kriminoloģijas pētnieki un penitenciārās jomas praktiķi no Lielbritānijas, Polijas, Norvēģijas un Rumānijas, kā arī Latvijas speciālisti.
Konferences pirmajā dienā uzmanība tika pievērsta tam, kā ieslodzījuma vide ietekmē cilvēka uzvedību un personības attīstību. Eksperti analizēja institucionalizācijas un infantilizācijas riskus, jauniešu brieduma īpatnības, cietuma subkultūras veidošanās priekšnosacījumus un ikdienas izvēļu nozīmi personiskās atbildības attīstīšanā. Diskusiju caurvija jautājums — vai stingrāka kontrole vienmēr nozīmē efektīvāku soda izpildi?
Otrajā dienā uzmanības centrā bija cietums kā vienota intervences vide — no cilvēka uzņemšanas līdz atbrīvošanai. Tika aplūkota darbinieku un ieslodzīto savstarpējo attiecību nozīme, institucionālās kultūras ietekme, kā arī atšķirība starp intervencēm, kas tieši vērstas uz noziedzīgas uzvedības riska faktoru mazināšanu, un citām resocializācijas aktivitātēm, kuras var sniegt nozīmīgu atbalstu.
Atsevišķa uzmanība tika pievērsta ģimenes attiecībām un iespējām veidot savstarpēji papildinošu intervenču kopumu, nevis īstenot atsevišķus, savstarpēji nesaistītus pasākumus.
Būtiska konferences daļa bija praktiskais darbs ar resocializācijas programmām. Tematiskajās darbnīcās dalībnieki pievērsās Latvijā izmantoto programmu saturam, to mērķiem un īstenošanas izaicinājumiem — tostarp motivācijas veicināšanai, domāšanas un uzvedības maiņai, vardarbības risku mazināšanai, stresa pārvaldībai un vecāku prasmju attīstīšanai.
Šāds konferences formāts tika izvēlēts apzināti. Resocializācijas programmas ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību iespējams mērķtiecīgi strādāt pie noziedzīgas uzvedības riska faktoru mazināšanas. Taču to potenciāls ir atkarīgs ne tikai no programmu satura, bet arī no ieslodzīto motivācijas, speciālistu sagatavotības, īstenošanas kvalitātes un kopējās cietuma vides.
Konferences mērķis nebija piedāvāt vienu universālu cietumu darbības modeli. Tā bija iespēja kritiski izvērtēt ierastās pieejas, salīdzināt tās ar zinātnes atziņām un citu valstu pieredzi un meklēt praktiskus risinājumus Latvijas cietumu sistēmas attīstībai.
Jo soda izpildes efektivitāti nosaka ne tikai tas, kā cilvēks uzvedas ieslodzījumā, bet arī tas, kā viņš spēj dzīvot pēc atbrīvošanas.
Konference organizēta Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Drošība: atbildīga resocializācija ieslodzītajiem – DARI” ietvaros.
